Pankūkas ir produkts ar senu vēsturi un ir ļoti populārs dažādu tautu ēšanas kultūrās. Pankūkām ir ilga vēsture, pirmo reizi datēta Senajā Romā. Viduslaikos uzsksatīja ka pirmās trīs uzceptās pankūkas, bija svētas. Katrai pankūkai pirms ēšanas, bija uzvilkts krusts un tā vidū bija jāpakaisa sāls, tas esot atvairījis ļaunos garus. Pirmā pankūkas recepte tika izveidzota Anglijā, datējama ap 15. gs. Tas ir ēdiens, kura pagatavošanai nav nepieciešamas daudz izejvielas un tās ir iespējams pagatavot pat tad, ja maciņā svilpo vējš.

Pankūkas gatavo no smalkiem vai rupjiem kviešu miltiem un pankūku miltiem, kuru sastāvā ir kviešu milti, ķīmiskais irdinātājs (dzeramā soda un vīnakmens vai citronskābe), pūdercukurs un sausais piens. Šķidrums – piens, rūgušpiens, skābs krējums (20%). Lai pankūkas būtu irdenākas, garšīgākas, organismā vieglāk sagremojamas, mīklai pievieno olas vai tikai olu dzeltenumus, izkausētu sviestu vai margarīnu, garšai – sāli, cukuru, citrona miziņu vai karmadonu. Bez tam pankūku mīklai mēdz pievienot augļus vai dārzeņus (ābolus, rozīnes, kaltētas aprikozes, ķirbjus, burkānus u.c.). Pankūku cepšanai lieto kulinārijas vai cūku taukus, kausētu sviestu, augu eļļas. Pankūkas pasniedz tikko ceptas, jo tad tās ir visgaršīgākās. Piedevas – dažādi ievārījumi, džemi, medus, cukurs vai cukurs ar kanēli, izkausēts sviests vai skābs krējums. Pie pankūkām mēdz pasniegt pienu, tēju vai kafiju.